Leping

LATVIJAS REPUBLIKAS VESELĪBAS MINISTRIJAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS SOCIĀLO LIETU MINISTRIJAS UN IGAUNIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJAS VIENOŠANĀS PAR SAVSTARPĒJO PALĪDZĪBU NEATLIEKAMĀS MEDICĪNISKĀS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANĀ PIEROBEŽAS TERITORIJĀ Latvijas Republikas Veselības ministrija, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrija un Igaunijas Republikas Iekšlietu ministrija (turpmāk tekstā “Puses”), apzinoties nepieciešamību nodrošināt sadarbību starp atbildīgajām iestādēm un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem, uzskatot šo Vienošanos par pamatu savstarpējai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu sadarbībai, vienojas par sekojošo: 1. pants Definīcijas Vienošanās tekstā izmantoti šādi termini: a) „neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums” - veselības aprūpes pakalpojums, ko sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde attiecībā uz sākotnējās diagnozes noteikšanu un aprūpi veselībai bīstami kritiskā stāvoklī, traumu un saindēšanās gadījumā, un papildus ārstēšanas nepieciešamības gadījumā personas nogādāšana tuvākajā ārstniecības iestādē, kur tiek sniegta nepieciešamā stacionārā aprūpe, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšana un ārkārtas  2 izsaukumu pieņemšana atbilstoši sadalījumam, piemērojot 3.pantu. b) “robeža” – Latvijas-Igaunijas valsts robeža, kā to nosaka 1992.gada 20.marta Līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku un tā papildprotokols. c) “pierobežas teritorija” – Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pašvaldību administratīvās teritorijas, kas atrodas pie valstu robežas vai 40 km attālumā no tās. Puses vienojas par pierobežas teritoriju sarakstu saprātīgā laikā, bet ne vēlāk kā 2 (divus) mēnešus pēc Vienošanās spēkā stāšanās datuma. Minētais saraksts ir neatņemama šīs Vienošanās sastāvdaļa. 2. pants Apjoms Vienošanās aptver Pušu atbildīgo iestāžu un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju sadarbību, kas vērsta uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu pierobežas teritorijā. 3. pants Atbildīgās iestādes Vienošanās paredz tiesības uzturēt tiešus kontaktus un noslēgt papildus savstarpējās vienošanās starp šādām atbildīgajām iestādēm: 1. Igaunijas Republikā: 1.1. Igaunijas Republikas Veselības aprūpes padome (turpmāk tekstā „Veselības aprūpes padome”), kas atbild par standarta gadījumiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības nosūtīšanas plānošanu, apkalpošanas zonām un uzraudzības izpildi attiecībā uz atbilstību prasībām, ko nodrošina veselības aprūpes sniedzēji; 1.2. Igaunijas Republikas Veselības apdrošināšanas fonds (turpmāk tekstā „Veselības apdrošināšanas fonds”), kas atbild par līgumu sagatavošanu ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu īpašniekiem un maksājumu izpildi par sniegtajiem pakalpojumiem;  3 1.3. Igaunijas Republikas Ārkārtas izsaukumu centrs (turpmāk tekstā „Ārkārtas izsaukumu centrs”), kas atbild par ārkārtas izsaukumu pieņemšanu, informācijas nodošanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšanu. 2. Latvijas Republikā: 2.1. Latvijas Republikas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk tekstā „Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests”), kas atbild par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, ārkārtas izsaukumu pieņemšanu, informācijas nodošanu, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšanu; 2.2. Latvijas Republikas Nacionālais veselības dienests (turpmāk tekstā „Nacionālais veselības dienests”), kas atbild par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atbilstības saistošajām prasībām kontroli noslēgto līgumu ietvaros un par starptautiskajiem maksājumiem par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 4. pants Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana 1. Šīs Vienošanās izpratnē neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma sniegšana Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas teritorijā sākas, kad attiecīgās valsts atbildīgā iestāde nosūta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi un beidzas, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde atgriežas tās pastāvīgajā lokalizācijas bāzē vai saņem jaunus norādījumus par ārkārtas izsaukumu no savas izcelsmes valsts atbildīgās iestādes. Sniedzot nepieciešamo medicīnisko palīdzību pacientam, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde pieņem lēmumu par tālāku pacienta ambulatoru ārstēšanu mājas apstākļos, nepieciešamību hospitalizēt pacientu tuvākajā ārstniecības iestādē vai pacienta nodošanu tās valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei, kurā negadījums vai saslimšana ir notikusi. 2. Atbildīgai iestādei par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtīšanu (saskaņā ar 3. panta nosacījumiem), ir tiesības jebkurā palīdzības sniegšanas brīdī telefoniski sazināties ar otras Puses atbildīgās iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības dispečeru dienestu un lūgt tai nosūtīt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi uz galamērķi pieprasītājas valsts teritorijā.  4 3. Gadījumos, kad attiecīgā atbildīgā iestāde saņem šādu zvanu, tai ir pienākums nodrošināt palīdzību tādā pašā veidā kā to paredz tās nacionālā likumdošana. Ja nepieciešams izsaukumus šķirot pēc to svarīguma, visi izsaukumi tiek vērtēti pēc vieniem un tiem pašiem nacionālajiem standartiem. 4. Neatliekamā medicīniskā pakalpojuma sniegšanas gaitā atbildīgās iestādes par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšanu pastāvīgi apmainās ar informāciju. Atbildīgās iestādes nodrošina, ka tās valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei tiek nodota atbilstošā informācija. 5. Gadījumos, kad ārkārtas izsaukums no A valsts iedzīvotāja, no A valsts pierobežas teritorijas ar B valsti tiek saņemts B valsts atbildīgajā iestādē par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšanu, izsaukuma zvans tiek pāradresēts uz A valsts atbildīgo iestādi par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu nosūtīšanu. 6. Precīza kārtība, kādā tiek pieprasīta un sniegta palīdzība, tiek atrunāta atsevišķā līgumā starp Veselības aprūpes padomi, Ārkārtas izsaukumu centru un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. 7. Gadījumos, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums ir jāsniedz glābšanas operācijas ietvaros, negadījuma vietā kopīgi sniegtā palīdzība tiek organizēta saskaņā ar Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par savstarpējo palīdzību un sadarbību katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā. 8. Atrodoties otras Puses valsts teritorijā: 8.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nodrošina otrā valstī sniegto pakalpojumu kvalitāti saskaņā ar tās izcelsmes valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde uzņemas pilnu atbildību par sniegto pakalpojumu saskaņā ar tās izcelsmes valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem. 8.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nodrošina otrā valstī sniegto pakalpojumu dokumentēšanu tādā apjomā, kā to paredz tās izcelsmes valsts  5 nacionālā likumdošana. Pēc pakalpojuma sniegšanas (t.i. pēc pacienta nogādāšanas ārstniecības iestādē, pacienta nodošanas tā izcelsmes valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei, atstājot pacienta dzīvesvietu turpmākai ambulatorai ārstēšanai mājās vai cita veida aprūpei), neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde nodod aizpildīto dokumentu kopijas otras Puses ārstniecības iestādes vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei, vai arī personai, kurai bija nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes aizpilda īpašu, Vienošanās izpildei izstrādātu veidlapu. Katra Puse nodrošina, ka visa dokumentācija, kas īpaši izstrādāta šīs Vienošanās izpildei, ir tās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes rīcībā, kas varētu būt iesaistīta pārrobežu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā saistībā ar šo Vienošanos. 9. Gadījumos, kad neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā jāiesaista papildus resursi, to organizē tās valsts atbildīgā iestāde, kurā ārkārtas negadījums noticis. 10. Palīdzību pieprasījušās valsts atbildīgā iestāde var jebkurā brīdī atsaukt palīdzības pieprasījumu, par to attiecīgi informējot otras valsts atbildīgo iestādi. 11. Atbildīgās iestādes atbild par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu aprīkošanu atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem. Šī prasība attiecas arī uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu otrā valstī saskaņā ar Vienošanos. 5. pants Izdevumi 1. Gadījumā, ja par pakalpojumu nav noteikta fiksēta cena tās valsts nacionālajā likumdošanā, kuras neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzējs sniedz pakalpojumu, maksa par sniegto neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu tiek aprēķināta pēc šāda principa: izdalot neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma sniedzēja attiecīgā gada kopīgo budžetu ar iepriekšējā gadā apkalpoto izsaukumu skaitu. 2. Gadījumos, kad iepriekš aprakstītajā veidā aprēķinātā vidējā pakalpojuma maksa nesedz  6 faktiskos izdevumus, attiecīgās valsts atbildīgā iestāde iesniedz nepieciešamos apliecinājumus otras valsts atbildīgajai iestādei. Izmaksas tiks aprēķinātas pamatojoties uz faktiskajiem palīdzību sniedzošās valsts izdevumiem. Precīza norēķinu kārtība un tās praktiskā piemērošana tiek atrunāta atsevišķā līgumā starp Veselības apdrošināšanas fondu un Nacionālo veselības dienestu. 3. Pušu savstarpējos norēķinus veic Veselības apdrošināšanas fonds un Nacionālais veselības dienests. Norēķinu veikšanai lietotā valūta ir eiro. Palīdzību pieprasījusī Puse kompensē visas neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu tiešās izmaksas palīdzību sniegušajai Pusei. Atkarībā no sniegtās neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoma un sarežģītības, Puses var vienoties arī par citiem apmaksas nosacījumiem. 4. Gadījumos, kad palīdzību pieprasījusī Puse ir atsaukusi savu pieprasījumu bez pietiekama juridiska, ekonomiska vai tehniska pamatojuma, palīdzību piedāvājusī Puse saņem kompensāciju pilnas pakalpojuma maksas apmērā. Detalizēta samaksas kārtība šādos gadījumos tiek noteikta ar atsevišķu Pušu atbildīgo iestāžu vienošanos. 5. Sniegto pakalpojumu apmaksa tiek veikta ne vēlāk kā 60 (sešdesmit) dienu laikā pēc attiecīgā rēķina saņemšanas, izņemot gadījumus, kad Veselības apdrošināšanas fonds un Nacionālais veselības dienests vienojas par citu apmaksas kārtību. 6. pants Kompensācija bojājumu vai traumu gadījumā 1. Katra Puse apņemas atteikties no jebkādām prasībām par atlīdzību pret otru Pusi nāves, miesas bojājumu vai citu veselības kaitējumu vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes dalībnieku personīgo lietu kaitējumu gadījumos, ja tāds kaitējums ir radies, pildot pienākumus saskaņā ar šo Vienošanos. 2. Ja kāds palīdzību sniedzošās Puses neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes dalībnieks izraisa kaitējumu kādai trešajai personai palīdzību lūgušās Puses teritorijā, pildot tos pienākumus, kas izriet no šīs Vienošanās, tad palīdzību lūgusī Puse atlīdzina šos zaudējumus saskaņā ar tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka zaudējumu atlīdzību, ja tos izraisa palīdzību lūgušās Puses darbinieks.  7 7. pants Strīdu risināšanas kārtība 1. Visi strīdi, kas rodas šīs Vienošanās interpretēšanas un izpildes kontekstā, un kas nav atrisināmi savstarpējās pārrunās starp atbildīgajām iestādēm, tiek risināti starp Pušu pārstāvjiem. 2. Visas medicīniska rakstura sūdzības, kas tieši saistītas ar sniegto neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu, ko pacients ir iesniedzis savas izcelsmes valsts atbildīgajai uzraudzības iestādei, jārisina sadarbībā ar otras Puses attiecīgo atbildīgo iestādi, vadoties pēc nacionālajiem normatīvajiem aktiem un Vienošanās nosacījumiem. Precīza sūdzību izskatīšanas kārtība tiek noteikta ar atsevišķu papildus vienošanos starp abu Pušu atbildīgajām iestādēm. 8. pants Informācijas aprite 1. Pušu atbildīgās iestādes apņemas nodrošināt regulāru informācijas apriti, kas nepieciešama Vienošanās nosacījumu izpildei. Atbildīgajām iestādēm ir tiesības atsevišķi vienoties par precīzu informācijas aprites kārtību. 2. Puses un to atbildīgās iestādes tiekas un apspriež Vienošanās nosacījumus pēc saviem ieskatiem. 9. pants Noslēguma nosacījumi 1. Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laika periodu un tā stājas spēkā 30 (trīsdesmit) dienas pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas, kurā Puses informē viena otru par pilnīgu iekšējo juridisko procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šī Vienošanās stātos spēkā. 2. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā spēku zaudē 2010. gada 24. septembrī parakstītā Latvijas Republikas Veselības ministrijas, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas un Igaunijas Republikas Iekšlietu ministrijas vienošanās par savstarpējo palīdzību  8 neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pierobežas teritorijā. 3. Katra Puse var pārtraukt šīs Vienošanās darbību, informējot par to rakstiski. Tādos gadījumos Vienošanās darbības izbeigšanās iestājas sešus (6) mēnešus pēc datuma, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu par šīs Vienošanās darbības pārtraukšanu. 4. Šo Vienošanos var grozīt un papildināt Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties. Jebkādi grozījumi un papildinājumi stājas spēkā šī panta 1. punktā noteiktajā kārtībā. 5. Pušu atbildīgās iestādes var slēgt papildus vienošanās, kas nosaka konkrētu Vienošanās nosacījumu izpildes kārtību. Vienošanās ir sastādīta 3 (trijos) eksemplāros – latviešu, igauņu un angļu valodās. Visiem eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā, par pamatu ir teksts angļu valodā. Vienošanās parakstīta elektroniski Latvijas Republikas Igaunijas Republikas Sociālo Igaunijas Republikas Veselības ministrija lietu ministrija Iekšlietu ministrija Veselības ministrs Veselības un darba ministrs Iekšlietu ministrs Daniels Pavļuts Peep Peterson Lauri Läänemets  LÄTI VABARIIGI TERVISHOIUMINISTEERIUMI EESTI VABARIIGI SOTSIAALMINISTEERIUMI JA EESTI VABARIIGI SISEMINISTEERIUMI KOKKULEPE VASTASTIKUSE ABI KOHTA KIIRABITEENUSTE OSUTAMISEL PIIRIALADEL Läti Vabariigi Tervishoiuministeerium, Eesti Vabariigi Sotsiaalministeerium ja Eesti Vabariigi Siseministeerium (edaspidi kokkuleppeosalised), tunnistades pädevate asutuste ja kiirabiteenuste osutajate vahelise koostöö vajalikkust, käsitledes käesolevat kokkulepet kiirabiteenuste puhul vastastikuse abi osutamisel raamistikuna, on kokku leppinud järgmises. Artikkel 1 Mõisted Kokkuleppes kasutatakse järgmisi mõisteid: a) kiirabiteenus – kiirabibrigaadi osutatav tervishoiuteenus eluohtlike haiguste, vigastuste ja mürgistuse esmaseks diagnoosimiseks ja raviks ning vajaduse korral hooldust vajava isiku transportimiseks lähimasse haiglasse, mis on võimeline osutama vajalikku statsionaarset tervishoiuteenust, samuti kiirabibrigaadide saatmine, teabe edastamine ja hädaabikõnede töötlemine, võttes arvesse artikli 3 kohaldamise jaotust; b) piir – Läti-Eesti riigipiir Läti Vabariigi ja Eesti Vabariigi vahelise riigipiiri uuendamise 20. märtsil 1992. aasta kokkuleppe ja selle lisaprotokolli kohaselt; 1  c) piiriala – Läti Vabariigi ja Eesti Vabariigi munitsipaal- (territoriaalsed) haldusalad, mis külgnevad piiriga ja asuvad sellest 40 km raadiuses. Kokkuleppeosalised lepivad piirialade loetelus kokku niipea kui võimalik, kuid mitte hiljem kui 2 (kahe) kuu jooksul pärast kokkuleppe jõustumist. Kokkulepitud loetelu moodustab kokkuleppe lahutamatu osa. Artikkel 2 Reguleerimisala Kokkulepe hõlmab kokkuleppeosaliste pädevate asutuste ja kiirabiteenuste osutajate vahelist koostööd, mille eesmärk on parandada kiirabiteenuste kättesaadavust piirialal. Artikkel 3 Pädevad asutused Pädevad asutused, millel on õigus võtta otsekontakte ja sõlmida täiendavaid kokkuleppeid kooskõlas kokkuleppe tingimustega, on järgmised: 1. Eesti Vabariigis: 1.1.Eesti Vabariigi Terviseamet (edaspidi Terviseamet), mis vastutab üldjuhtude, kiirabi saatmise planeerimise, teeninduspiirkondade ja järelevalve teostamise eest tervishoiuteenuse osutajate suhtes sätestatud nõuetele vastavuse üle; 1.2. Eesti Vabariigi Haigekassa (edaspidi Haigekassa), mis vastutab kiirabibrigaadide omanikega lepingute koostamise ja osutatud teenuste eest tasumise eest; 1.3. Eesti Vabariigi Häirekeskus (edaspidi Häirekeskus), mis vastutab hädaabikõnede töötlemise, teabe edastamise ja kiirabibrigaadide saatmise eest; 2. Läti Vabariigis: 2.1. Läti Vabariigi riiklik kiirabiteenistus (edaspidi Riiklik Kiirabiteenistus), mis vastutab kiirabiteenuste osutamise, hädaabikõnede töötlemise, teabe edastamise ja kiirabibrigaadide saatmise eest; 2.2. Läti Vabariigi riiklik tervishoiuteenistus (edaspidi Riiklik Tervishoiuteenistus), mi vastutab järelevalve teostamise eest tervishoiuteenuse osutajate poolt vastavate kokkulepete 2  alusel kehtestatud nõuete täitmise üle ja rahvusvaheliste maksete tegemise eest osutatud tervishoiuteenuste eest. Artikkel 4 Kiirabiteenuse osutamine 1. Käesoleva kokkuleppe kohaldamisel algab kiirabiteenus nii Eesti Vabariigis kui ka Läti Vabariigis kiirabibrigaadi saatmisega vastava riigi pädeva asutuse poolt ning lõpeb, kui kiirabibrigaad jõuab oma alalisse asukohta või saab oma päritoluriigi pädevalt asutuselt uue saatmiskorralduse. Patsiendile vajaliku tervishoiuteenuse osutamisel otsustab kiirabibrigaad, kas patsiendi saab jätta edasiseks ambulatoorseks raviks koju, transportida ta lähimasse haiglasse või anda patsient üle selle riigi kiirabibrigaadile, kus sündmus toimub. 2. Pädeval asutusel, mis vastutab kõigis saatmisetappides kiirabibrigaadi saatmise eest (nagu on sätestatud artiklis 3), on õigus helistada otse teise kokkuleppeosalise kiirabibrigaadi dispetšerile ja taotleda kiirabibrigaadi saatmist taotluse esitanud riigi territooriumil asuvasse sihtkohta. 3. Väljakutse korral on vastav pädev asutus kohustatud korraldama abi osutamise samal viisil nagu riigisisese nõude puhul. Kui kiirabi saatmist on vaja prioriseerida, tuleb kõiki juhtumeid käsitleda samade riigisiseste eeskirjade kohaselt. 4. Kiirabibrigaadide saatmise eest vastutavad pädevad asutused vahetavad vastava teenuse osutamise ajal pidevalt teavet. Pädev asutus tagab, et asjakohane teave edastatakse tema riigi kiirabibrigaadile. 5. Kui kiirabibrigaadi saatmise eest vastutav pädev asutus riigis B võtab vastu hädaabikõne isikult, kes on riigis A, kuid kelle asukoht on riigi B piiri lähedal, edastatakse kõne pädevale asutusele, mis vastutab kiirabibrigaadi saatmise eest riigis A. 6. Abi taotlemise ja andmise täpne kord sätestatakse Terviseameti, Häirekeskuse ja Riikliku Kiirabiteenistuse vahelises kokkuleppes. 3 7. Kui kiirabisündmus on seotud päästesündmusega, toimub koostöö õnnetuskohal Eesti Vabariigi valitsuse, Läti Vabariigi valitsuse ja Leedu Vabariigi valitsuse vahelise kokkuleppe alusel vastastikuse abi ja koostöö kohta katastroofide ennetamise, nendeks valmisoleku ja neile reageerimise valdkonnas. 8. Viibides teise kokkuleppeosalise riigis: 8.1. tagab kiirabibrigaad, et teenuste kvaliteet vastab tema päritoluriigi nõuetele ja eeskirjadele. Kiirabibrigaad vastutab osutatud teenuse eest viisil, mis on kooskõlas tema päritoluriigi õigusnormidega; 8.2. kiirabibrigaad tagab, et osutatav teenus on dokumenteeritud nii, nagu seda tehakse juhul, kui vastavat teenust osutatakse tema päritoluriigis. Teenuse osutamise lõppedes (st patsiendi transportimine haiglasse, patsiendi üleandmine patsiendi päritoluriigi kiirabibrigaadile, patsiendi jätmine koju ambulatoorse raviga jätmiseks või muu teenuse tulemus) on kiirabibrigaadil kohustus anda dokumendi koopia üle ka kas teise kokkuleppeosalise kiirabibrigaadi haiglale või abivajajale. Kiirabibrigaadid koostavad kogu dokumentatsiooni, kasutades kokkuleppe täitmiseks spetsiaalselt koostatud suunamise vormi. Kokkuleppeosaline tagab, et kogu dokumentatsioon, mis on spetsiaalselt ette nähtud kokkuleppe jõustamiseks, on kiirabipersonali käsutuses, kes võib kokkuleppega seoses olla kaasatud piiriülese erakorralise tervishoiuteenuse osutamisse. 9. Kui kiirabisündmus nõuab lisavahendeid, organiseerib need kiirabisündmuse toimumise riigi pädev asutus. 10. Abi taotlev pädev asutus võib oma konkreetse sündmusega seotud taotluse igal ajal tagasi võtta, teavitades sellest teise riigi pädevat asutust. 11. Pädevad asutused tagavad, et kiirabibrigaadid on varustatud oma riigi nõuete ja eeskirjade kohaselt. Seda nõuet tuleb kohaldada ka kokkuleppe kohaselt teise riigi territooriumil kiirabiteenuse osutamise suhtes. 4  Artikkel 5 Kulud 1. Kiirabiteenuse juhtumite kulud, kui kiirabiteenuse osutaja asukohariigi õigusaktides ei ole teenuse kohta kehtestatud fikseeritud hinda, arvutatakse järgmise põhimõtte kohaselt: kiirabiteenuse osutaja käesoleva aasta kogueelarve jagatuna teenuse osutamise juhtumite arvuga eelmisel aastal. 2. Kui eespool nimetatud viisil arvutatud keskmine hind ei kata tegelikke kulusid, esitab selle riigi kiirabiteenuse eest vastutav asutus vajalikud tõendid teise riigi vastavale asutusele. Kulud arvestatakse abi andva riigi tegelike kulude alusel. Arvepidamiseks vajalik täpne kord ja praktiline korraldus sätestatakse Haigekassa ja Riikliku Tervishoiuteenistuse kokkuleppes. 3. Arvepidamine toimub Haigekassa ja Riikliku Tervishoiuteenistuse vahel. Arvestusvaluuta on euro. Nõude esitanud kokkuleppeosaline hüvitab pakkuvale kokkuleppeosalisele kõik kiirabiteenuse kuludega seotud otsesed kulud. Konkreetse kiirabisündmuse laadist ja ulatusest sõltuvalt võivad kokkuleppeosalised vajaduse korral jõuda teistsugusele kokkuleppele. 4. Nõude esitanud kokkuleppeosaline, kes võttis abitaotluse konkreetse sündmuse puhul ilma õiguslike, majanduslike või tehniliste põhjusteta tagasi, hüvitab pakkuvale kokkuleppeosalisele teenuse hinna. Üksikasjalikku korda kirjeldatakse kokkuleppeosaliste pädevate asutuste kokkuleppes. 5. Kui Haigekassa ja Riiklik Tervishoiuteenistus ei ole kokku leppinud teisiti, hüvitatakse kulud kuuekümne (60) päeva jooksul pärast põhjendatud arve esitamist. Artikkel 6 Hüvitis kahju või vigastuste korral 1. Kokkuleppeosaline loobub hüvitise nõudest teisele kokkuleppeosalisele kiirabibrigaadi liikme surma, kehavigastuse või muu tervise- ja isikukahju korral, tingimusel et selline kahju tekkis kokkuleppest tulenevate kohustuste täitmise käigus. 5 2. Kui abi osutava kokkuleppeosalise kiirabibrigaadi liige tekitab abi taotleva kokkuleppeosalise territooriumil kolmandale isikule kahju, täites kokkuleppest tulenevaid kohustusi, hüvitab abi taotlev kokkuleppeosaline kahju samade õigusaktide kohaselt, nagu see oleks toimunud juhul, kui kahju oleks põhjustanud abi taotleva kokkuleppeosalise töötaja või kiirabibrigaadi liige. Artikkel 7 Vaidluste lahendamine 1. Kokkuleppe tõlgendamise või täitmise käigus tekkida võivad vaidlused, mida ei saa lahendada pädevate asutuste vaheliste läbirääkimiste teel, lahendatakse kokkuleppeosaliste vahel. 2. Meditsiinilist laadi kaebusi või kaebusi, mis on otseselt seotud kiirabiteenuste osutamisega ja mille patsient esitab oma päritoluriigi vastutavale järelevalveasutusele, menetletakse koostöös teise kokkuleppeosalise riigi vastava asutusega tema riigisiseste õigusnormide ja kokkuleppe sätete kohaselt. Üksikasjalikku korda kirjeldatakse kokkuleppeosaliste pädevate asutuste kokkuleppes. Artikkel 8 Teabevahetus 1. Mõlema kokkuleppeosalise pädevad asutused vahetavad korrapäraselt kokkuleppe täitmiseks vajalikku asjakohast teavet. Pädevad asutused võivad kokku leppida eraldi kokkulepetes, millega nähakse ette teabevahetuse täpne kord. 2. Kokkuleppeosalised ja pädevad asutused võivad kokku tulla, et kokkulepet arutada või see läbi vaadata nii tihti, kui nad vajalikuks peavad. 6  Artikkel 9 Lõppsätted 1. Kokkulepe sõlmitakse määramata ajaks ja see jõustub kolmkümmend (30) päeva pärast viimase teate saamist, millega kokkuleppeosalised teatavad teineteisele kokkuleppe jõustumiseks vajalike õiguslike sisemenetluste täitmisest. 2. Kokkuleppe jõustumise kuupäeval kaotab kehtivuse Läti Vabariigi Tervishoiuministeeriumi, Eesti Vabariigi Sotsiaalministeeriumi ja Eesti Vabariigi Siseministeeriumi vahel 24. septembril 2010. aastal sõlmitud kokkulepe vastastikuse abi kohta kiirabiteenuste osutamisel piirialadel. 3. Kokkuleppeosaline võib kokkuleppe lõpetada kirjaliku teatega. Sellisel juhul jõustub lõpetamine kuue (6) kuu möödumisel kuupäevast, mil teine kokkuleppeosaline sai kätte teate kokkuleppe lõpetamise kohta. 4. Kokkulepet võib muuta ja täiendada kokkuleppeosaliste kirjalikul kokkuleppel. Muudatused ja täiendused jõustuvad käesoleva artikli punkti 1 kohaselt. 5. Kokkuleppeosaliste pädevad asutused võivad sõlmida eraldi kokkuleppeid, et täpsustada kokkuleppe rakendamise asjaolusid. Alla kirjutatud kolmes originaaleksemplaris eesti, läti ja inglise keeles; kõik tekstid on võrdselt autentsed. Tõlgenduserinevuste korral lähtutakse ingliskeelsest tekstist. Kokkulepe on allkirjastatud digitaalselt. Tervishoiuministeerium Sotsiaalministeerium Siseministeerium Läti Vabariik Eesti Vabariik Eesti Vabariik Daniels Pavļuts Peep Peterson Lauri Läänemets Tervishoiuminister Tervise- ja tööminister Siseminister 7  AGREEMENT BETWEEN THE MINISTRY OF HEALTH OF THE REPUBLIC OF LATVIA, THE MINISTRY OF SOCIAL AFFAIRS OF THE REPUBLIC OF ESTONIA AND THE MINISTRY OF INTERIOR OF THE REPUBLIC OF ESTONIA ON MUTUAL AID FOR PROVIDING AMBULANCE SERVICES IN BORDER AREAS The Ministry of Health of the Republic of Latvia, the Ministry of Social Affairs of the Republic of Estonia, and the Ministry of Interior of the Republic of Estonia (hereinafter referred to as the Parties), recognising that collaboration between the competent authorities and the providers of ambulance services is necessary, considering this agreement as a framework on providing the mutual aid of ambulance services and being agreed on the following: Article 1 Definitions The terms used in this Agreement shall mean the following: a) ambulance service – health care services carried out by an ambulance crew concerning the initial diagnosis and treatment of life-threatening diseases, injuries and intoxication 1  and, if necessary, for the transportation of a person requiring care to the nearest hospital capable of providing the necessary in-patient health care as well as the dispatch of ambulance crews, transmission of information and processing emergency calls having regard to the division of application of article 3. b) border – the Latvian-Estonian state border, in accordance with the Agreement between the Republic of Latvia and the Republic of Estonia on the Renewal of the State Border of 20 March 1992 and its additional protocol; c) border area – municipal (territorial) administrative areas of the Republic of Latvia and the Republic of Estonia adjacent to the border and located within 40 km from it. The Parties shall agree on the list of border areas as soon as possible but not later than within 2 (two) months after this Agreement come into force. The agreed list will become an integral part of this Agreement. Article 2 Scope This Agreement covers the collaboration among the competent authorities and the providers of ambulance services of the Parties with the intent of improving ambulance services accessibility within the border area. Article 3 Competent authorities The competent authorities, having the right to make direct contacts and conclude additional agreements under the terms of this Agreement, are following: 1. in the Republic of Estonia: 1.1.The Health Board of the Republic of Estonia (hereinafter referred to as the Health Board) responsible for standard cases, ambulance dispatch planning, service areas and executing supervision over compliance with the requirements provided for health care providers; 1.2. The Health Insurance Fund of the Republic of Estonia (hereinafter referred to as the Health Insurance Fund) responsible for drawing up contracts with the owners of ambulance crews and executing payment for provided services; 2  1.3. Emergency Response Centre of the Republic of Estonia (hereinafter referred to as the Emergency Response Centre) responsible for emergency call processing, transmission of information and the dispatch of ambulance crews; 2. in the Republic of Latvia: 2.1. The State Emergency Medical Service of the Republic of Latvia (hereinafter referred to as the State Emergency Medical Service) responsible for providing ambulance services, emergency call processing, transmission of information and dispatching ambulance crews; 2.2. The National Health Service of the Republic of Latvia (hereinafter referred to as the National Health Service) responsible for executing supervision over compliance with the requirements provided by the health care providers under the respective agreements and for executing international payments for health care services provided. Article 4 Provision of ambulance services 1. For the purpose of this Agreement, in both the Republic of Estonia and the Republic of Latvia, the ambulance services commence with the dispatch of and ambulance crew by the competent authority of the respective country and terminates when an ambulance crew reaches the base of its permanent location or receives a new dispatching order from the competent authority of its country of origin. When providing the required health care service to a patient, the ambulance crew decides whether the patient can be released for further out-patient treatment at home, transported to the nearest adequate hospital or handing the patient over to the ambulance crew of the country where the event takes place. 2. The competent authority responsible for the dispatch of an ambulance crew (as stated in Article 3) in all of the dispatching stages, has the right to make a direct call to the dispatching authority of an ambulance crew of the other Party and ask for dispatching of the ambulance crew to the place of destination in the territory of the requesting country. 3. When called, the respective competent authority is obligated to organize the provision of help in the same manner as in the case of the national requirement. If the prioritization of an ambulance dispatch is required, all cases have to be treated according to the same national rules. 3 4. The competent authorities responsible for dispatching ambulance crews permanently exchange information during the respective service provision. Each competent authority ensures that the relevant information is delivered to the ambulance crew of its country. 5. Cases when the emergency call from a person from country A, being in country A, but whose location is close to the border with country B, is received by the competent authority responsible for the dispatch of an ambulance crew in country B, the call is to be transferred to the competent authority responsible for the dispatch of an ambulance crew in country A. 6. The exact procedure of requesting and providing aid shall be governed by agreement between the Health Board, the Emergency Response Centre and the State Emergency Medical Service. 7. In cases where the ambulance service event is related to the rescue event, cooperative action at the scene of an accident is conducted within the Agreement between The Government of the Republic of Estonia, The Government of the Republic of Latvia and The Government of the Republic of Lithuania on Mutual Assistance and Cooperation in the Field of Disaster Prevention, Preparedness and Response. 8. When being present in the country of the other Party: 8.1. the ambulance crew ensures that the quality of services is in accordance with the requirements and the rules of its state of origin. The ambulance crew is held liable for the service provided, in a manner that is consistent with the national laws and regulations of its state of origin. 8.2. the ambulance crew ensures that the service provided is documented as is the case when the respective services is provided in its country of origin. At the end of the provision of the service (i.e. the transportation of the patient to the hospital, handing the patient over to the ambulance crew of the patient´s country of origin, leaving the patient´s home for out-patient treatment, or any other outcome of the service) the ambulance crew is also required to hand over a copy of the document either to the hospital of the ambulance crew of the other Party or to the person in need. Ambulance crews prepare all the documentation using the template of the referral specially designed for the enforcement of this Agreement. Each Party ensures that all documentation that specially designed for the enforcement of this Agreement are at the disposal of the 4  ambulance crew that could be involved in the provision of cross-border emergency health care with regard to this Agreement. 9. In cases where the ambulance event requires additional resources, it is to be organized by the competent authority of the country in which the ambulance event occurs. 10. The competent authority which asks for help may withdraw its request at any time regarding the specific event, by informing the competent authority of the other country. 11. The competent authorities ensure that ambulance crews are equipped according to the requirements and rules of their countries. This requirement also has to apply to the provision of an ambulance service in the territory of another country in accordance with this Agreement. Article 5 Expenses 1. Expenses of ambulance service cases, if there is not a fixed price per service set in the national legislation of the country of which the ambulance service provider is providing service, are calculated according to following principle: the total budget of the ambulance service provider in the present year divided by the number of service provision cases in the preceding year. 2. In cases where the average price, calculated in the way mentioned above does not cover real expenses, the authority responsible for ambulance service payment of that country provides the evidence needed to the corresponding authority of another country. Expenses will be counted on the basis of the actual expenses of the country that is providing aid. The exact procedure and practical arrangements needed for account setting shall be governed using the agreement between the Health Insurance Fund and the National Health Service. 3. The setting of accounts takes place between the Health Insurance Fund and the National Health Service. The accounting currency is Euros. The demanding Party compensates the offering Party for all direct expenses related to the ambulance service cost. Depending on the nature and the scope of a specific ambulance event, the Parties may come to a different agreement if such a necessity arises. 5 4. The demanding Party that has withdrawn the request for aid without any legally, economically or technically-based reasons concerning a specific event at that time compensates the offering Party the price of the service. The detailed procedure shall be described in the agreement of the competent authorities of the Parties. 5. In cases where the Health Insurance Fund and the National Health Service have not agreed otherwise, expenses shall be compensated after submitting a reasoned invoice within sixty (60) days. Article 6 Compensation for damages or injuries 1. Each Party shall renounce any claim of compensation on the other Party in cases of death, bodily injury or any other damage to the health and personal effects of the member of the ambulance crew, provided that such damage has occurred in the course of fulfilling duties deriving from this Agreement. 2. If a member of the ambulance crew of the Party rendering assistance causes damage to a third party in the territory of the Party requesting assistance by fulfilling duties deriving from this Agreement, the Party requesting assistance shall compensate the damage according to the same legal acts as would be the case if the damage had been caused by an employee or ambulance crew member of the Party requesting assistance. Article 7 Settlement of disputes 1. Any disputes that may occur in the process of the interpretation or execution of this Agreement which cannot be resolved by negotiation between the competent authorities shall be resolved between the Parties. 2. Any complaints of a medical nature or directly related to the provision of ambulance services submitted by the patient to the responsible surveillance authority of its country of origin, shall be dealt in collaboration with its respective authority in the country of the other Party in 6 accordance with the provisions of its national laws and regulations and provisions of this Agreement. The detailed procedure shall be described in the agreement of the competent authorities of the Parties. Article 8 Information exchange 1. The competent authorities of both Parties will regularly exchange the relevant information that is necessary for executing this Agreement. The competent authorities may agree on separate agreements which would prescribe the exact procedure of the information exchange. 2. The Parties and the competent authorities may meet in order to discuss or review this Agreement as often as they find necessary. Article 9 Final provisions 1. This Agreement is concluded for an indefinite period of time and shall enter into force thirty (30) days after receipt of the last notification whereby the Parties have notified each other of the fulfilment of the internal legal procedures necessary for the entry into force of this Agreement. 2. On the date of entering into force of this Agreement, the Agreement between the Ministry of Health of the Republic of Latvia, the Ministry of Social Affairs of the Republic of Estonia and the Ministry of Interior of the Republic of Estonia on Mutual Aid for Providing Ambulance Services in Border Areas signed on 24 September 2010 ceases to be in force. 3. Either Party may terminate this Agreement by a written notification. In such case, the termination shall take effect six (6) months after the date of receipt by the other Party of the notification on the termination of this Agreement. 4. This Agreement may be amended and supplemented by mutual written agreement of the Parties. The amendments and supplements shall enter into force in accordance with point 1 of this Article. 7 5. The competent authorities of the Parties may conclude separate agreements to specify the circumstances of the implementation of this Agreement. Signed in three original copies each in Latvian, Estonian and English languages, all texts being equally authentic. In case of any divergence of interpretation, the English text shall prevail. The Agreement is signed digitally. Ministry of Health Ministry of Social Affairs Ministry of the Interior The Republic of Latvia The Republic of Estonia The Republic of Estonia Daniels Pavļuts Peep Peterson Lauri Läänemets Minister of Health Minister of Health and Labour Minister of the Interior 8